(tā man rakstīja sen nedzirdēta, neredzēta draudzene – Emīlija Lielā) Mana peldbaseina māsa, mums abām patīk nirt!
Emīlija - Lāču meitene ar skrējsuni pie sāniem.
Vēl mani šad un tad apciemo Līna. Tik laba sajūta saņemt vēstuli no vietas, par kuru tu neko nezini, no drauga, kas atver tev jaunus plašumus. Pasaule ir maza, bet mēs vēl mazāki. Lai cik attīstīts būtu transports, uz to otro pasaules pusi nav nemaz tik viegli nokļūt. Man no nieka Eiropas ir jākaļ lielais plāns kā tikt mājās – Eiropā. Tuvu, bet komplicēti.
Tā tu sities, rādi kas esi – Latvietis, kā mēs domājam, kā izskatāmies. Man reiz jautāja vai visām meitenēm ir tik gari gaiši mati? Auguma ziņā mēs noteikti esam raženāki, jo tuvāk uz dienvidiem, jo visi ir mazāki.
Man sagādā gandarījums, tas, ka mums ir sava valoda, savs lats. Naudiņa ar dzīvniekiem ir visskaistākā! Kā teica Sebastians, man nepatīk tie ģīmji uz naudas zīmēm, jo nezini, kas tas par onkuli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru