svētdiena, 2011. gada 27. marts

Pavasaris Mūs lutina

Tā vien sanāk, visa dzīve grozās pa šo skaisto parku, arī sezona šeit tiek atklāta. Šī nedēļa bija, kā pārstigums. Ar katru dienu jāģērbj ar vien mazāk un mazāk...



Carola, mana simpātija(vienaudze). Ar aizrautību klausos viņas stāstos par Brazīliju. Jau tagad mani gaida, kad braukšu uz miljonu pilsētu Rio de Janeiro.


Kristīna no Itālijas (27g.) super jautra un draudzīga. Plānojam gatavot Itāļu virtuves vakarus, lai pagūtu pareizās metodes. (piem. kādiem jābūt izcili novārītiem makaroniem )Runā ar milzīgu akcentu, kuru jau spēju atdarināt. (latviešiem gan nav akcenta ;)
Puisis ir no Brazīlijas, Evertons (28g.), man šķiet kā aizkavējies students, aktīvists. Viņš katru dienu ir pārsmaržojies, kā pats stāsta, iesmaržina arī savu gultu un iet dušā 3x dienā. Kreizīgi! Labums, ka Evertons ir ballīšu karalis.



Sestdienas pastaiga ar Joanu +23 C. Es šortiņos sauļoju kājas (:

Balerīnas-manas draudzenes


Šķiet kļūstu par īstu varžēdāju. Viegls paēdiens, bet galvenais ļoti veselīgs alerģiskajiem. Bet man ar vardēm nav problēmas, pēc garšas kā vista/zivs. Delikatese, kas nav tik dārga - 4Euro pus kilo.

sestdiena, 2011. gada 19. marts

MARDI GRAS - otrdienas tauki

kā iesāksi gadu tā turpināsi... biju kaķenīte Mjau

Bariņš itāliešu meiteņu, kuras iepazinu vakara gaitā - nu galīgi nemāk ballēties, vismaz man neturēja līdz.

šo čali nemaz nezinu, kaut kāds frīks... draugu draudziņš no Spānijas / Lindano Čehijas un Madalina no Rumānijas

Clementa sirds draudziņš Vanrijs

Polis Mačeks, viņa dvīņu brālis mācījās ar mums pirmajā pusgada. Šogad atbrauca viņš... jocīga kombinācija

Tik lielas Itālietes redzu pirmo reizi, viņas bija četras un visas garākas par mani!

Jampampiņš, pie tam ļoti jautrs


Mjau, mana ātrā maska

es ar Jampampiņa draudzeni, nu dikti jautra kompānija :D
Tā bija reportāža no ballītes 5am... nākamais rīts ar trīs jauniem zilumiem :)

Nereālā realitāte

tā bija realitāte, tagad tikai sapnis. Kad maksāju par dzīvokli Clements man jautāja, vai tu to saprintēji?


Mūsu resnulītei, tagad diēta uz pusi mazāk jāēd


Šāds ir gaidāmais rezultāts


Čalīšu velīši




Mūsu kitčens, ballītēs visiecienītākā vieta


Mana Dizaina un mākslas skola








Tādi onkas ir uz katra stūra. Pilsētas strūklakā nomainīts ūdens


mana velo stacija


Pēcpusdienās padzeram espresso, Mans parks mudž no āra kafejnīcām.





ceļā no Ikea, jautrs brauciens, jo Clements vispār neredzēja kas notiek labajā pusē


Es ar skaidu platēm, pēc MARDIS GRAS megaballītes. Viss ko gribēju ir Ikea saldējums


Mākslas workshops, trīsdiennieks


Workshops par krāsu un materiālu


Bekmaņa (LMA) sapnis, tagad mana realitāte!

otrdiena, 2011. gada 8. marts

Attālums nav šķērslis


Un es zinu drīz būs Lauru diena ... April April

ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

NR.1 Maza daļiņa no manis palika Portugālē

Porto vilcienu stacija, no visām skaistākā São Bento
Un mans ceļojums var sākties


Sajūtas, manī auga jau pirms aizbraukšanas. Mani iespaidi - pateicoties maniem draugiem. Paši pirmie iespaidi no Agra Ziemeļa, Foto, tie ir spilgti palikuši atmiņā. Svelme uz Porto jumtiem, suņi ēnas meklējumos, nekur neredzētās ēku fasādes.
Galējais punkts bija Bicis, kurš ar tādu sajūsmu man katru reizi stāstīja... ka es nenoturējos un aizbraucu viena uz 10 dienām...
Es biju pats laimīgākais tūrists Portugālē. Dzīve trīs lieliskas Portugāļu ģimenes un mani Portugāļu draugi - Mākslinieki, ko šķiet pazīstu mūžību. Plāns realizējās pateicoties fantastiskām Portugālietēm : Marta Ribeiro; Joana Bravo; Marta Roche; Joana Cruz.
Un neaizmirstami jaunie AMIGOS : Ana; Sara; Nuno; Diogo; Soraia; João ...
Te arī daļiņa no manis, kā es to redzēju:




Mana pirmā Porto ģimene - Cruzi. Kas ļoti sirsnīgi un atbildīgi uzņēma manu ierašanos. Kaut vienu dienu, bet bija sajūta ka zinu jau ilgāku laiku... Jautrākais bija tas, ka šajā viesošanās reizē nebija pati meita Joana. Kas visu tā noorganizējām, lai ģimene mani sagaidītu lidostā, vēlāk izklaidētu... kad ierados , man jau smaids līdz ausīm. Bija tik labi cik vien nevar iedomāties


Galvenā Portugāles delikatese... ikdienišķa maltīte ir Bakaļau / Menca (te arī durvju ailē mencas, braukušas no ziemeļu jūrām... žāvētas, sālītas)






Jebkurš tilts te ir īpašs, gribas Portugāli dēvēt par krāšņāko tiltu zemi




Antīkas bodītes, onkuļi un tantes, ka gadiem te atrodami. Tā ir garša! Bet mentalitāte, līdzīga kā latviešiem. Nu galīgi ne itāliski, nekādi izsaucieni, ja izskaties uzkrītošāk. Portugālē, kā man skaidroja, tas ir prastums. (Protams mentalitāte) Nekad neuzbāžas, bet ja tu jautā, tad ļoti draudzīgi! Nenoguru nemaz, dēļ saviem B-matiem un Z-acīm!

São Bento, kas noteikti bija jāredz. Tik sena, kā Gints teica : kā no Harija Potera




Bakaļau tante... Zivju tirgus tante


Vecākais no visiem tirgiem Porto, pirms ieiešanas sajutu, ka te kaut kam jābūt. Kad atklāju biju apmierināta, jo vieta nav mainījusies, šķiet, pus gadsimtu.


Pirmās daļas beigas - Porto 2011 / 15-16 februāris