Lyonas gaismas festivāls

Braucu uz Lyonu klausoties King of Leon.




Divas superpozitīvas dienas ar manu hiper dīvaino ķīnieti Su

jau pēc divām dienām !!!

Drīzāk dzīvē nekā kamerā

Pirmo reizi kamerā 2010 novembra vidū /sajūta kā armijā-vēstules/

Jau 37h nomodā no vietas

RE KO SADARĪJU...







(publicēja: zombijs)

Man jauna kolekcija

Mana cepumu bundžu kolekcija aug augumā, un par to esmu izdevusi tikai 2 E


Franču vilnas šalle, Clements teica, ka oriģinālā cena ir augsta, man 0,50 E

Šo mašīnu man uzdāvināja ķīniete Šu, viņa to neņem uz mājām, jo nav vietas! Pagaidām nezinu, vai rīsu pagatavošana šajā ir labāka, bet ķīnieši nespēj iedomāties savu dzīvi bez tās. Jeremijs jau met aci, saka, ka visu laiku par tādu mašīnu ir sapņojis!



Turpinot Līnas iesākto tirgus tematu Jaunzēlandē! Varu sniegt informāciju, par to kas notiek, nu jau sniegotajos Alpos!
Lielākā svētdienas tirgus apmeklējums:

Pagājušo svētdien devos uz tirgu ar 11,50 E kabatā. Kā esmu novērojusi, cik naudu paņemu līdz, tik arī iztērēju un vēl pietrūkst kaut kam! Šodien apbruņojusies ērgļa aci, skatos cenas – salīdzinu. Gala rezultātā iepirku par šo summu 700 gr trīs klučus siera, 4 cepumu kastes, 5 TWIX, 1 kilo apelsīnu, 1 greipfrūtu, 4 sīpolus, Pudeli 2006. gada Bouroux vīna (labākais pirkums, nezinu kādēļ cena tik zema, tik vecam vīnam!), 2 litrus GRANINI kivi sulu.

Mākslinieku bohēmai reiz jābeidzas

Viena diena līdz mācību atsākšanai, sen jau aizmirsusies skolas dzīve! Jeb-šu Biennāles beigas, jāsāk strādāt... (ak , jā mans jaunais nierīšu halātiņš :)



Clementa brālis (pēc katras iepazīšanās piemirstu vārdus), Marta un Clements

Mums turās mīnusos

Katra jauna lieta tev atver acis uz Franciju. Lieli notikumi sastāv no daudz mazām sajūtiņām, nevajag taupīt uz to ko vari nepieredzēt citu reizi.


ieli notikumi sastāv no daudz mazām sajūtiņām, nevajag taupīt uz to ko vari nepieredzēt citu reizi.





Vēlos atcerēties šo piedzīvojumu kā kaut ko šiku. Jauniem iespaidiem pārbagātu.

Sireāla sajūta – zvērs SNIEGS :D

Prieciņš kā bērniem. Tas ko mēs Ziemeļnieki esam zaudējuši. Lielais SNIEGA PRIEKS portugālietes acīs. Pirmo reizi mūžā – 22 gados redzēt kā tās lietas notiek. Viņa pirms diviem gadiem , kā es, bija šajā pašā vietā - apmaiņā.

Bildes runā par sajūtām:
Sniegs bija ideāls, lipīgs – nebija slapjš

Došanās 2 naktī mājās, bija lielākais Martas piedzīvojums.

Ziemā kad ir auksts, meitenes salst – arī es. Un kas var būt sliktāks par lietu un 0 C.
Bet kad tev blakus ir divi iepriekš nezināmi svešinieki... tu domā nē man taču nav auksts. Nekad mūžā neesi redzējis snigšanu, tavā valstī nekad nav bijis aukstāks par +10 C . Nu vai zini, šādu faktu priekšā man kļūst silti. Un tā patiešām ir!
Brazīliete Carolina pirmo reizi mūžā ir uzvilkusi tik siltas drēbes, portugāliete Marta tikko kā atbraukusi no vectēva dārza. Pagājušo nedēļu viņa ’’spieda iekšā’’ hurmu augļus. Viņa ir mans hurmu speciālists iepērkoties (ar prieku uzticos profesionālim jau no bērna kājas).
Katrā ziņā gūstu gandarījumu, no tā kā viņas stāsta par savām siltajām zemēm. Plūkt no vectēva dārza hurmas, pa tiešo no koka, oranži caurspīdīgas. Vai dzīvot Rio, pludmalē sūkt kokosriekstu pienu ar salmiņu. Sireāla sajūta. Un tad pretjautājums, a kad jums Latvijā sniegs, jūs taču neejiet no mājas laukā, veikali slēgti? Kāpēc tev patīk sniegs? (Carola man pati atbild, nu saprotu! Man tik pat ļoti patīk +40 C vasara)
Man te vairs nav auksti. Nevar, nedrīkst būt auksti!

Un tas patiešām darbojas, katru reizi iedomājoties par manām eksotiskajām draudzenēm, kļūst silti.

Ar MARTU iekarojam pilsētu

Darbs ir brālis - jaucam klīsteri plakātu līmēšanai / Moi et Marseil

Mana jaunā Portugāles draudzene

Pastaigas pa pilsētu


Mēs ar portugālieti Martu esam meiteņu sarunu draudzenes. Marta pa dienu ir manā rīcībā. Kā saprotu no sava dzīvokļa biedra, viņas puiša Clementa, man viņa jāizklaidē. Katru dienu ejam uz Biennāli. Tas ir lieliski pavadīts laiks.

Esam līdzīgas / atšķirīgas – viena auguma (viņa ir trausliņa) , aktīvas, aktīvas uz pļāpāšanu, bet aktīvas. Marta man paliks atmiņa, kā skaistākā Portugāles meitene. Mati sprogaini, kā melnā šokolāde. Martai patīk mani garie mati, viņa saka, ka vienu dienu man taisīs speciālo Portugāles bizi, ko taisa savai gadu jaunākajai māsai.
Šodien bijām humpītis, pretī mūsu mājai. (Līnai tas noteikti patiktu!) Devāmies uz lielāko otro roku veikalu darba drēbju meklējumos.

Grafikas nodarbībās var tik advancēti nosmērēties, ka no sava mīļā krekliņa varēsi atvadīties. Tad mēs, devāmies meklēt lielāko otro roku veikalu Emmaius. Kārtējo reizi sapratu, ka neesmu radusi pie lielas meklēšanas. Ātri paguru. Rezultātā man ir tirkīzs darba halātiņš, balta un brūna jaciņa.
Bet Clemets kļūst greizsirdīgs, kad mēs ‘’sadziedamies‘’. Kad visa diena ir nopļāpāta, tad savādāk jau nevar būt! Runājam franciski, pusdienojam franciski.

sniega pūku vērošana, pa savas istabas logu