svētdiena, 2010. gada 26. septembris

Brokastīs crepes ar pirmo vēstuli

Sestdienas rīts, pamostos ar modinātāju 11:08. Istabā ir pilnīga tumsa, jo vakar vakarā aizvēru slēģus. Ideāls izgudrojums pēc ballītes, nākošajā rītā. Jau pāris gadus esmu sajūsmā par slēģiem Itālijā, tomēr ēku fasādes Francijā ir atšķirīgas. Te dominē klasicisma stils. Unikālie Franču balkoni, gandrīz katrai ēkai, arī mūsu dzīvoklī dienvidu fasādē.




Šajā dienā pie manis nāks abas brazīlietes, esmu piecēlusies laicīgi lai uztaisītu pankūku mīklu. Saņemu novēlotu sms, meitenes aizkavēsies. Šķiet viņu kultūrā kavēt 1h ir pieņemts, jo tā nav pirmā reize!
Gatavoju Crepes jau otro reizi, pēc franču receptes. Īpaši neatšķiras no latviešu plānajā pankūkām, bet tomēr. Šonedēļ pat iegādājos pannu , ko sauc par creppier – pankūkers :D



Kamēr es te pankūkojos, dzirdu pirmā stāvā kaut kas grabinās. Pārkaros pāri balkona malai, lai sasauktu pastnieku, šķiet viņš gatavojās iet uz nākamo māju! Excusez-moi, nous avons un nouveaux code de la porte / Mums ir jauns durvju kods. Pastnieks pateicās un iegāja mājā. Man jau šodien bija sajūta, ka nedēļas beigās ir jābūt vēstulei.


Šodien mani sasniedz pirmā vēstule ar uzrunu Mlle / madmaselle (jaunkundze) , tas bija priecīgi, bet vēstules saturs gan tāds pasauss, no bankas




Drīz arī meitenes bija klāt, pasākums bija ievilcies līdz pusdienu laikam. Bet viss izdevās kā plānojām, pankūkas ar sieru un saldās ar banānu un šokolādi.




Laura / Carolina / Camila

Ballītes franču stilā - fêtes à la maison

ballītes parkā, kas ir pie manām mājām(man visskaistākais parks pilsētā)

Arī Francijā mājas ''pasēdēšanas'' ir topā. Mums vakar bija grandioza ballīte, nez no kurienes uzradās divas 300 W tumbas. (Kaimiņu par laimi nav!)
Vakar ielās bija liels tracis, mūsējie uzvarēja Lyonas futbola komandu. Visi bija uz tāda viļņa, ka ballīte turpinājās līdz 6 rītā.
Tikko piekārtojām māju ar savu dzīvokļa biedru Jérémy (Viņš ir DJ) šodien viss smaržo pēc anīsa, tas tāpēc, ka franči vakar dzēra savu liķieri Ricard (man tas galīgi negaršo, jo šis stiprais anīsa koncentrāts tiek atjaukts ar ūdeni!)
Šo specifisko sajaukumu pagaršoju pirms nedēļas, pirmajā ballītē. Skanēja franču regejs, bija liels siera galds. Ballītē bija visu krāsu franči. Kopš Āfrikas brauciena, tumšādainie man vairs neliekas vienādi. Ballītē bija īsti melni, regeja guru, kas perfekti izjuta mūzikas ritmu. Rums ar cukurniedru sīrupu un laima sīrupu...


Mans atklājums Franču dzērienos ir Rhum arrangé. Tā pagatavošana process ir garš - 3 mēneši. Šī tradīcija ir no Franču kolonijas, kas atrodas uz salas, pie Madagaskaras.


Rums ar Persikiem, kafijas pupiņu izvilkumu, zemeņu, čili piparu, karameļu /bumbieru, vaniļas/ābolu/kanēļa, valriekstu/kokosriekstu utt.(cik vien spēj iedomāties, ir pat šokolādes)
Gaidu jūs ciemos jau pēc trīs mēnešiem, arī es pamēģināšu iemarinēt!


Pilsētā ir divas vietas kur to var nobaudīt. Šeit ir viena no vietām, bārā ir vairāk kā 25 ruma varianti.

-----------------------------------------------------------------



Erasmus ballītes
(ceru paskaidrojumi nav nepieciešami, visi zina kas tas ir!)

Es ar Camilu, bazīliete no paša Rio Dežoneiro (Rio nav ziemas ar sniegu!)



Mo un Ru-ri ir korejietes, pa vidu ir viena no portugālietēm Johana Cruz



vāciešu bariņš, kas mācās kopā ar mani!

trešdiena, 2010. gada 22. septembris

Viena nedēļa Francijā


Skats pa virtuves logu, katru rītu tā brokastoju

Šodien bija patiesi karsta diena, 26 grādi. Šodien devos 40 min pastaigā uz IKEA, tā bija pirmā reize šajā milzonīgajā furnitūras un sīkumu alejā. Šis ir vienīgais IKEA visā Luāras reģionā. Lauks pagāja mežonīgi ātri, kopā 5 stundas. Šīs veikals ir eksotika visiem to valstu pārstāvjiem, kuriem tāda veikala nav! Mums jau Rīgā ir viens mazs IKEA pārstāvniecības veikaliņš, kur visu var pasūtīt. Bet es šodien apskatīju tikai kādus 30% no visa klāsta. Paši francūži vispār neiespringst, jo zina, ka tāda lieta no IKEA ir katrā otrajā dzīvoklī šeit Saint-Etiennā. Šodienas top prece manā istabā ir gultas veļa, kas īpaši nevienu nepārstiedz, bet mani tā apbūra ar savām tirkīza, zilo toņu nokāsām.


Noslēdzoties pirmajai Francijas nedēļai, kurā bija jāapmeklē intensīvais franču valodas kursi, tie ilga tikai vienu nedēļu, turpmāk nodarbības būs reti , 1x nedēļā. Pasniedzēja ir hiper aktīva francūziete ap 45 gadi, viņas vīrs nodarbojas ar moto triālu. Mishellina ir kā spilgts personāžs no filmas (kā J.Deps savās lomās).


Viena no lekcijām notika, viņas mīļākajā Café-restaurant.
Šķiet krāsa saskaņotas neapzināti.


Mācības gan nenosauksi par valodas apguvi, bet gan par vēstures. Visu 5 dienu laikā esam izurbuši Saint-Etiennas pagātni, tagad saprotu kādēļ te ieroči un metāls tādā topā. Šī ir lielākā kalēju un akmeņogļu pilsēta Francijas vēsturē. Tā kā visi kam interesē nazīši un kas vairāk...
Lai noslēgtu šo nelielo vēstures kursu apmeklēju Ogļraču muzeju, kur svētdienu rītos no 9:00 ir īpaša iespēja nobraukt 700 metru dziļumā, tur ir ogļu ieguves šahtas ar sliešu sistēmām, vagoniem.




Mana lielākā prakse ir sadzīvē, kas iepērkoties veikalā kāds no pircējiem jautā ko labāk izvēlēties, vai šodien Ikea sieviete vaicāja vai šī gultas veļa derēs viņas divvietīgajai gultai! Es jau visu saprotu, bet iznāk komiski, es jau pati nezinu ko pirkt. Pārtikas veikalā ir savādi, it kā zini kas tas varētu būt, bet attēls uz iepakojuma liecina par kādu Franču ēdienu. Domāju, ka pērku sieru panējumā, bet tās bija miltu desiņas (sviests).
Liela valodas, produktu apguves un ēst gatavošanas prakse man ir mājās. Francijā par champignon sauc visas sēnes (nevis šķirni kā pie mums) par champignon sauc arī pelējumu (uz brie un camambert siera).


Skats no dzīvokļa 4. stāva uz pilsētu (ogļraču kalniem)




mana mazā draudzene (mur-mur)

trešdiena, 2010. gada 15. septembris

IEKĻŪŠANA PILSĒTĀ 9:20 Rīga - 20:35 Saint-Étienne



Sēžu dzīvokļa viesistabā, klēpī murrā kaķene ar zaļām acīm, bet zīlītes ir sarāvušās plānas, plānas (saule apžilbinājusi visu istabu). Vārds viņai – kaut kas par Fejām no Disneja varoņiem. Viņa tagad vairs neatkāpjas ne soli, jo esmu mājās viena. Mani dzīvokļa čalīši ir universitātē. Francijā to izrunā vienkārši FAK. (: kā fakultāte :)
Pirmā pilnā diennakts jau gandrīz pagājusi, pilsētu arī nedaudz apčamdīju, jo izstaigāt nemaz dienas laikā nevar. Tā kā par mazu nenosauksi. Jau noskatīju aktīvos veikalus : Quicksilver un O’neill... arī Promode un MNG citi pazīstami brendu veikali redzēti.





Grandiozas strūklakas un neskaitāmi parki visas pilsētas garumā. Pa ielām brauc zemie tramvaji, tos pat nedzirdi, bet pa tiem pašiem tramvaju ceļiem velosipēdisti traucas. Apbrīnojami kā te visi viens otru jūt un nenervozē kā Romā!
Ak, jā mans pirmais iespaids: tumšie čigāntipa cilvēki. Biju iedomājusies tos francūžus gaišākus, nu vismaz ne tām ogļu melnajām acīm- Mani tas biedē. Ierados Rīgas lidostā un pie saviem lidojuma vārtiem satiku meiteni no LMA maģistriem – visu ceļu un vēl nedaudz nopļāpājām, tas viss ievilkās līdz Kopenhāgenai, kad viņa gandrīz nokavēja savu nākamo lidojumu uz Štutgarti . 5 h pagāja nemanot, tā arī nesanāca staigāt pa tax-free zonu! Labi vien ir, jo biju šokā par Dānijas cenām!






2H lodojums uz Lyonu - pirmo reizi redzēju kalnus no putna lidojuma–šķiet tur jau sezona atklāta, jo kalnu galotnes, kas līda ārā no mākoņu slāņa bija sniegotas. Kalni izskatījās tik nevainojami garšīgi, kā teātra butaforijas. No lidostas ar ātrvilcienu uz centru un tad no Lyonas la Part-Dien stacijas uz savu Saint – Etiennu (Rhone-Alpes reģions)
Saint – Etiennā bija pirmais samulsums, jo 40 min laikā iestājās tumsa. Biju nokļuvusi naksnīgā pilsētā! Pie izejas noķēru vienu jaunu kundzīti, drīzāk meiteni ap 28g. (Dior lakādas somiņa mazais koferītis un Iphone ar saplēstu aizsargstiklu.) Viņa strādā, un dzīvo manā pilsētā, bet nezin kur ir centrālais parks, viņas neziņu glābj internets. Arī es sapratu, ka viņa šajā stacijas laukumā ir vienīgā, kas varētu man palīdzēt. Izrādās meitene ir advokāte braukā ar 2010.gada Audi, tā arī tiku aizvesta mājās!



Dzīve Roberta ielā ir klusa, lielais ielas slīpums noslēdzas ar kalnu. Pirmā zīme , ka viss ir pareizi, bija durvju kods, kurš nostrādāja. Nākamā zīme, pēc kuras vadījos bija rāmji trepju telpā un mūzika. Viens no čalīšiem ir DJ. Tad arī zvanīju pie durvīm ar domu, ka varbūt nebūs, bet bija! 3 stāva vietā dabūju 4 stāvu( labs skats pa logu) Francijā te viss citādi, stāvus skaita no 2stāva (1 neskaistās). Mani sagaidīja 2 dzīvokļa biedri un divi citi mākslinieki! Trijiem lieli, līki deguni, īsti , tipiski francūži!
Vakarā ēdām lazanju, viņi arī lieli ēst gatavotāji (pa brīvdienām.)


turpinājumā par dzīvokli un pilsētas ritmu...

otrdiena, 2010. gada 14. septembris

CEĻA JŪTĪS

Dodos uz Franciju un zinu, ka drīz liela daļa no mana ikdienas ritma izmainīsies. Būšu citādā dabā ar citādajiem. Mēs mazie meža zvēri viegli pielāgosimies, jo esam raduši mainīt lokācijas vietu.
Es došos savās jaunajā barā viena, mēs katrs pa vienam ienāksim ar saviem paradumiem, lai baudītu vīna upes un siera kalnus. Mana pirmā reize valstī kuras valodu uzskata par viss seksīgāko.
Mans mērķis diezgan skaidrs - valoda, vietas izpēte, dēļošana, cita dzīve.

Dzīve Alpu tuvumā būs kas vareni labs. Atceros to reizi kad ieraudzīju lielos kalnus, sirds sitās, ausis aizkrita. Man tā būs ideālā vieta, jo laiks tur kolorīts, gluži kā Latvijā. Būs ziema, būs vasara un sulīgs pavasaris.


Mana jaunā pilsēta, Saint- Etienna kā Roma atrodas uz septiņiem pakalniem