la pause café avec des filles

kafijas pauze ar meitenēm

Balerīnas-manas draudzenes

Šķiet kļūstu par īstu varžēdāju. Viegls paēdiens, bet galvenais ļoti veselīgs alerģiskajiem. Bet man ar vardēm nav problēmas, pēc garšas kā vista/zivs. Delikatese, kas nav tik dārga - 4Euro pus kilo.

dzīve ziemā – Alpos - būs aizraujošāka

Ruri - Vieglākais cilvēks ko pazīstu, šodien uzzināju ka viņa sver 42kg, blakus Elise - vāciete, kas pirsinga dēļ man atgādina Pink. Šķiet mūsu domas daudzās lietās sakrīt

Vāciete Anna - man par nopietnu, viena no retajām reizēm kad smaida :),blakus ūsu meistare Mo-eum. Attēlā redzams Korejas saldumu gatavošana - PEPERO


ŠU - ķīniete, kas ieradusies mācībās uz 2 mēnešiem. Viņas dzimšanas dienā baudījām īstas Ķīnas mērces ar rīsu nūdelēm.

Nedēļas paiet jaunos iespaidos, jaunas kultūras izzināšana. Uz ielām vairs neredzu tos krāsainos ļaudis. Arī demonstrācijas šķiet normāli. Pilsēta ir atvērta jaunām idejām.
Man vēl mēnesis līdz braukšu uz mīļo, labo lietu zemi Latviju : )
Sestdiena man vismīļākā diena nedēļā. Šī bija saulaina, silta. Pamodos vēlu, vakar bija mājas ballīte par godu Joanas māsām. Viņas ir atbraukušas uz paris dienām no Portugāles. Tik sīciņas, man līdz padusēm.





Jeremy atvēra vaļā visus divviru logus, un sākās sestdienas veļas tūre. Viss izžuva dienas laikā. Bet es savu rītu pavadīju laiski (pidžambiksēs), uzkāpusi uz franču balkoniņa, skatos uz ielā notiekošo, ēdu sierus un klausos plates no 90’ (pamazām man tā vinil kultūra sāk aizraut).
Laiks pārdomāt, kādēļ esmu šeit, uz kuru pusi mana domāšana mainīsies.
Šādi lieli piedzīvojumi var sagriezt tavas vērtības, mainīt uzskatus.

Franču tauta šķiet laimīgāka un dzīves garums, līdz ar to ir ilgāks. Visa noslēpums 2 stundas garš pusdienlaiks. Divas stundas dienas vidū pilsēta ir apstājusies, ielas ir tukšas – nedzirdu mašīnas, nav pat kājāmgājēju, veikali ciet. Aizej mājās, bez steigas paēd, pamalko ekspresso, noslēgumā sieri... un ej atpakaļ dienas gaitās. Un kas tur sarežģīts, pie visa var pierast.

Katra diena ir pilnīgāka. Par šejienes ritmu nevarētu teikt – Mājas darbs mājas.
Nav mums te tik traki jāsteidzas, kā Rīgā.

Korejas virtuve

Šodien atkal ielu grautiņi, laikam te tā ir daļa no brīvdienām. Kaut valdība pieņēma likumu - par +2 gadiem strādāšanas pirms pensijas. Bet tie vēl ņemās...

Sestdiena, īsi pēc diviem dodos pie korejietēm – Ruri un Mo-Eum. Esmu izredzētais, būšu klāt visā procesā , lai piefiksētu un atkārtotu. Man ir līdz mana recepšu klade, tā jau ir trešdaļā.
Paņemu savu Sabiedrisko Riteni Veli Vert – Zaļo ŗičuku, savā zaļajā jakā un tatoo legingos. Braucu pa vidu ielai, pretī satieku savu tutor(mans palīgs Francijā) meiteni Ninu, viņa jauka, ar saviem draugiem –māksliniekiem noinformē par šodienas vakara ballīti, lai nāku vakara!
/ Nina, mana auguma, sprogainiem matiem, fantastisks cilvēks. Sirsnīga un izpalīdzīga, kad meklēju sev aviobiļetes un dzīvesvietu. /

Braucu tālāk pa centrālo tramvaja ielu, šķērsoju milzu krustojumu, pie tā arī mans Velo gala punkts, nolieku savu mocīti, čāpoju līdz Korejas dzīvoklim. Iemaldos snowshopa, nevar neieiet, redzu tur jaunā sezonas prece. Bet pavisam noteikti te atgriezīšos, jo te ir īstā publika, kas man nepieciešama. Pamazām sāku iemīt Snowborda taciņu. Jautāju , meklēju , kaļu plānus, kur kas labāk, lētāk.
Man līdz Les 2 Alpes 223Km, jābrauc 3h.
ZONE 2600m

Lavīnu risks 0/5
Température -3°C
Svaigs sniegs 15 cm
Cumul sniegs 15 cm
Sniega kvalitāte svaigs
Pēdējā snigšanas diena 03/11/2010


Iekļuvusi dzīvoklī, jūtu pazīstamu smaržu. Sezama eļļa, šķiet šis ir tas produkts, kas man pietrūka, ideāla garša! Nu tad sāku arī rullēt Kimpā – Korejas virtuves kronis. Lūdzu nejaukt ar sušī, jo meitenes to uztver tik pat sāpīgi, kā es, ja man jautā vai esmu no Krievijas.



Otrā un pēdējā lieta, ko baudījām bija caurspīdīgas nūdeles ar burkāniem, papriku, gaļu. Korejā ir tik fantastiska gaļas pagatavošanas tradīcija, lieliska. Nav eļļa, nekas nav ātri pagatavojams- tas arī tas āķis! Jau kārtējo reizi saprotu, ka tradicionālās receptes balstās uz gaļas pagatavošanu. Esmu baudījusi lieliskos Portugāles sautējumus ar dārzeņiem - vistu un pirmo reizi īstu Korejas garšu ar gaļu sezama, sojas mērcēs.

Pēdējā laika, esmu bijis tas cilvēks, kas ir daudz palīdzējis Korejietēm. Viena no viņām saprot tikai franciski, otra angliski. Par francūži nesaprot ko viņa saka franciski. Bet es kaut kā uztveru. Meitenes ir nedaudz naivas, bet zinu, ka nav stulbas, kaut citreiz tā var šķist. Ļoti savāda domāšana, bet man patīk.
Korejietis mākslinieks = dīvains kubā.
Francijā tā ir liela problēma, viņi neuztver vārdus, ka tu pieļauj vienu nepareizu skaņu, liela daļa pat nemēģina atšifrēt ko tu gribi pateikt. Rodas arī pārpratumi, tas dažreiz ir jautri.
Nez man vai nu patīk grūtības, vai arī aizrauj šķietami neatšifrējamais. Korejas runāšanas ritms ir neizprotams. Sajūta, ka klausies sabojātu plati. Tomēr kad dzirdu viņas dusmojamies Korejiski, saprotu, ka kaut kas nav tā.


Portugālietes arī šad un tad aizraujas, tā ar savām portugāļu sarunām. Tad saku Jauno Vanagu populāro semināru tekstu: RUNĀ ANGLISKI VAI MIRSTI /speak english or die. Bet ir reizes, kad portugālietes aizmirst, ka esmu latviete un vienkārši ar mani sāk runāt savā valodā. Man tas patīk, pasmejamies un tad viņām saku, es jau drīz iemācīšos... turpini, turpini! Man šķiet šī valoda ir vēl vienkāršāka par franču.
Atgriežos pie šodienas: Ieradās visa Erasmus tauta, bildējām polaroid foto. Varu teikt, ka esam jau iedibinājuši draudzību, mūsu šī semestra E – ģimenē. Katrā ziņā būs skumji šķirties. Daļa no mums paliek te arī ziemas svētkos, daļa, kam mājas šajā kontinentā – brauks mājās. Paskaitīju, esmu te tik pat ilgi, cik vēl palicis. Ceru , ka sapratāt, jo es nesapratu, kā to jāraksta. Ziema, gribu pirmo sniegoto dienu, ceru, ka te tā atnāks! Pašlaik tikai labs rudens laiks, dažreiz pat vasara.

Pēc vakariņām devāmies uz vietējo Depo – Tanderbird bāru. Šodien te spēlēs mūsu skolas blice. Koncī satiku visus aktīvākos, grupā spēlē divi kursabiedri. Misters Vintage un sporgainis - sintezators Toma. Ballīte izdevusies, old Rock un The Doors gabali, kā trekns punkts Jim Morisona apmeklējumam Parīzē – slavenajos Père Lachaise Cemetery kapos (kur īstenībā viņa pīšļu nemaz nav, pārapbedīts)



Kā saliedēta komanda iejukām kopējā skatītāju pūlī. Mūzika atslābinoša, bet tas ko vajag. Pēc konverta bāra īpašnieks man pajautāja, vai bija labi? Man tas šķita dīvaini, bet tajā pašā brīdī jauki, ka viņam rūp! Bet lielākoties man nāca klāt cilvēki, lai izteiktu, kādu komentāru par manām aptetovētajām kājām! Paldies tev Evij, man tā patīk, ka citi tā domā, bet tās tak manas mīļās nerītes.

Šis čalis ar ir pie blices, viņa priekšā ir trīs nelieli audekli un rokās ir ogle. Kā es to sapratu, viņš rada skaņu velkot ogli pa audeklu, zem audekla ir mikrofons. Man tas šķita pietiekoši interesanti - kreizīgi, radoša pieeja

Pa ceļam, pie manas mājas ir skaistākais pilsētas parks, bet tur strūklakā skatos : meitene, šķiet derības. Viņu vēro trīs čaļi, kas laikam ir saderējuši, ka viņa izskries apli pa strūklakas baseinu. Ārā ir 10 grādi. (diezgan manā stilā, respect)



Mājās divos, trepju telpā satieku Jeremy ar Batistu - ar pēc ballītes, galīgi ‘’ saguruši‘’ bet pozitīvi kā parasti. Man ir ļoti paveicies ar dzīvokļa biedriem. Šad un tad dzīvoklis pārvēršas par ‘’bordell’’ tā Jeremy saka, kad rīko ballīti. Nepārprotiet, Francijā tas nozīmē nekārtību vai traci vai bardaku.


Jeremy, vinyl deldētājs

Pirmā saskarsme ar šo vārdu bija, kad Jeremy man jautāja, vai neesmu pret ja šodien pie mums būs ’’bordell‘’. Paskatījos uz viņu un, kas gan cits atlika, teicu NU LABI! Beigās tā bija parasta mājas ballīte, nedaudz par skaļu, bet kaimiņi neko neteica.
Arī šodien pēc mūsu ierašanās mājās nedaudz paklausījāmies vinylu, viņš padīdžejoja. Kaķene ar nedaudz satrakojās, jo viņai patīk tracis. Tad gulēt!

Laba, piesātināta diena.