svētdiena, 2010. gada 14. novembris

dzīve ziemā – Alpos - būs aizraujošāka




Ruri - Vieglākais cilvēks ko pazīstu, šodien uzzināju ka viņa sver 42kg, blakus Elise - vāciete, kas pirsinga dēļ man atgādina Pink. Šķiet mūsu domas daudzās lietās sakrīt

Vāciete Anna - man par nopietnu, viena no retajām reizēm kad smaida :),blakus ūsu meistare Mo-eum. Attēlā redzams Korejas saldumu gatavošana - PEPERO


ŠU - ķīniete, kas ieradusies mācībās uz 2 mēnešiem. Viņas dzimšanas dienā baudījām īstas Ķīnas mērces ar rīsu nūdelēm.

Nedēļas paiet jaunos iespaidos, jaunas kultūras izzināšana. Uz ielām vairs neredzu tos krāsainos ļaudis. Arī demonstrācijas šķiet normāli. Pilsēta ir atvērta jaunām idejām.
Man vēl mēnesis līdz braukšu uz mīļo, labo lietu zemi Latviju : )
Sestdiena man vismīļākā diena nedēļā. Šī bija saulaina, silta. Pamodos vēlu, vakar bija mājas ballīte par godu Joanas māsām. Viņas ir atbraukušas uz paris dienām no Portugāles. Tik sīciņas, man līdz padusēm.





Jeremy atvēra vaļā visus divviru logus, un sākās sestdienas veļas tūre. Viss izžuva dienas laikā. Bet es savu rītu pavadīju laiski (pidžambiksēs), uzkāpusi uz franču balkoniņa, skatos uz ielā notiekošo, ēdu sierus un klausos plates no 90’ (pamazām man tā vinil kultūra sāk aizraut).
Laiks pārdomāt, kādēļ esmu šeit, uz kuru pusi mana domāšana mainīsies.
Šādi lieli piedzīvojumi var sagriezt tavas vērtības, mainīt uzskatus.

Franču tauta šķiet laimīgāka un dzīves garums, līdz ar to ir ilgāks. Visa noslēpums 2 stundas garš pusdienlaiks. Divas stundas dienas vidū pilsēta ir apstājusies, ielas ir tukšas – nedzirdu mašīnas, nav pat kājāmgājēju, veikali ciet. Aizej mājās, bez steigas paēd, pamalko ekspresso, noslēgumā sieri... un ej atpakaļ dienas gaitās. Un kas tur sarežģīts, pie visa var pierast.

Katra diena ir pilnīgāka. Par šejienes ritmu nevarētu teikt – Mājas darbs mājas.
Nav mums te tik traki jāsteidzas, kā Rīgā.

Nav komentāru: