Mēs ar portugālieti Martu esam meiteņu sarunu draudzenes. Marta pa dienu ir manā rīcībā. Kā saprotu no sava dzīvokļa biedra, viņas puiša Clementa, man viņa jāizklaidē. Katru dienu ejam uz Biennāli. Tas ir lieliski pavadīts laiks.
Esam līdzīgas / atšķirīgas – viena auguma (viņa ir trausliņa) , aktīvas, aktīvas uz pļāpāšanu, bet aktīvas. Marta man paliks atmiņa, kā skaistākā Portugāles meitene. Mati sprogaini, kā melnā šokolāde. Martai patīk mani garie mati, viņa saka, ka vienu dienu man taisīs speciālo Portugāles bizi, ko taisa savai gadu jaunākajai māsai.
Šodien bijām humpītis, pretī mūsu mājai. (Līnai tas noteikti patiktu!) Devāmies uz lielāko otro roku veikalu darba drēbju meklējumos.
Grafikas nodarbībās var tik advancēti nosmērēties, ka no sava mīļā krekliņa varēsi atvadīties. Tad mēs, devāmies meklēt lielāko otro roku veikalu Emmaius. Kārtējo reizi sapratu, ka neesmu radusi pie lielas meklēšanas. Ātri paguru. Rezultātā man ir tirkīzs darba halātiņš, balta un brūna jaciņa.
Bet Clemets kļūst greizsirdīgs, kad mēs ‘’sadziedamies‘’. Kad visa diena ir nopļāpāta, tad savādāk jau nevar būt! Runājam franciski, pusdienojam franciski.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru