Sireāla sajūta – zvērs SNIEGS :D

Prieciņš kā bērniem. Tas ko mēs Ziemeļnieki esam zaudējuši. Lielais SNIEGA PRIEKS portugālietes acīs. Pirmo reizi mūžā – 22 gados redzēt kā tās lietas notiek. Viņa pirms diviem gadiem , kā es, bija šajā pašā vietā - apmaiņā.

Bildes runā par sajūtām:
Sniegs bija ideāls, lipīgs – nebija slapjš

Došanās 2 naktī mājās, bija lielākais Martas piedzīvojums.

Ziemā kad ir auksts, meitenes salst – arī es. Un kas var būt sliktāks par lietu un 0 C.
Bet kad tev blakus ir divi iepriekš nezināmi svešinieki... tu domā nē man taču nav auksts. Nekad mūžā neesi redzējis snigšanu, tavā valstī nekad nav bijis aukstāks par +10 C . Nu vai zini, šādu faktu priekšā man kļūst silti. Un tā patiešām ir!
Brazīliete Carolina pirmo reizi mūžā ir uzvilkusi tik siltas drēbes, portugāliete Marta tikko kā atbraukusi no vectēva dārza. Pagājušo nedēļu viņa ’’spieda iekšā’’ hurmu augļus. Viņa ir mans hurmu speciālists iepērkoties (ar prieku uzticos profesionālim jau no bērna kājas).
Katrā ziņā gūstu gandarījumu, no tā kā viņas stāsta par savām siltajām zemēm. Plūkt no vectēva dārza hurmas, pa tiešo no koka, oranži caurspīdīgas. Vai dzīvot Rio, pludmalē sūkt kokosriekstu pienu ar salmiņu. Sireāla sajūta. Un tad pretjautājums, a kad jums Latvijā sniegs, jūs taču neejiet no mājas laukā, veikali slēgti? Kāpēc tev patīk sniegs? (Carola man pati atbild, nu saprotu! Man tik pat ļoti patīk +40 C vasara)
Man te vairs nav auksti. Nevar, nedrīkst būt auksti!

Un tas patiešām darbojas, katru reizi iedomājoties par manām eksotiskajām draudzenēm, kļūst silti.

Ar MARTU iekarojam pilsētu

Darbs ir brālis - jaucam klīsteri plakātu līmēšanai / Moi et Marseil

Mana jaunā Portugāles draudzene

Pastaigas pa pilsētu


Mēs ar portugālieti Martu esam meiteņu sarunu draudzenes. Marta pa dienu ir manā rīcībā. Kā saprotu no sava dzīvokļa biedra, viņas puiša Clementa, man viņa jāizklaidē. Katru dienu ejam uz Biennāli. Tas ir lieliski pavadīts laiks.

Esam līdzīgas / atšķirīgas – viena auguma (viņa ir trausliņa) , aktīvas, aktīvas uz pļāpāšanu, bet aktīvas. Marta man paliks atmiņa, kā skaistākā Portugāles meitene. Mati sprogaini, kā melnā šokolāde. Martai patīk mani garie mati, viņa saka, ka vienu dienu man taisīs speciālo Portugāles bizi, ko taisa savai gadu jaunākajai māsai.
Šodien bijām humpītis, pretī mūsu mājai. (Līnai tas noteikti patiktu!) Devāmies uz lielāko otro roku veikalu darba drēbju meklējumos.

Grafikas nodarbībās var tik advancēti nosmērēties, ka no sava mīļā krekliņa varēsi atvadīties. Tad mēs, devāmies meklēt lielāko otro roku veikalu Emmaius. Kārtējo reizi sapratu, ka neesmu radusi pie lielas meklēšanas. Ātri paguru. Rezultātā man ir tirkīzs darba halātiņš, balta un brūna jaciņa.
Bet Clemets kļūst greizsirdīgs, kad mēs ‘’sadziedamies‘’. Kad visa diena ir nopļāpāta, tad savādāk jau nevar būt! Runājam franciski, pusdienojam franciski.

sniega pūku vērošana, pa savas istabas logu

Erasmus virtuve

Erasmus reālajā dzīvē ir vairāk par ballītēm un nemācīšanos! Pašai ne jau par lielu pārsteigumu (runāju ar tiem kas jau ir bijuši) atklāju, ka šajā laikā daudz meitenes pirmo reizi, tā pa īstam stāv pie plīts.

Varētu izvaidot Erasmus recepšu grāmatu, ar visām meiteņu piefiksētajām – mammu receptēm (mammu, nav tieši, bet gan receptes, kas garšo, bet nezinām kā tās gatavo / taujātas mammām vai meklētas internetā). Lielisks atklājums! Ne reizi vien esmu dzirdējusi repliku, tu daudz gatavo... nē, es arī sāku Erasmusā, tā pa īstam. Atšķirība ir tajā vai jūties pārliecināts par to ko dari. DROŠĀS MEITENES IZSKATĀS KĀ PROFESIONĀLES!
P.S. Arī man viens virtuves eksperiments beidzās negaidīti slikti!

Zaļais Velo Voyage

vai viņa nav jauka :)

Svētdienas rīta sportiņš


bez trenniņa pievarēt šos kalnus, nav nemaz tik viegli!

a es braucu pīpēdama, mans jau 2 mēneši uz riteņa dien dienā!

dzīve ziemā – Alpos - būs aizraujošāka

Ruri - Vieglākais cilvēks ko pazīstu, šodien uzzināju ka viņa sver 42kg, blakus Elise - vāciete, kas pirsinga dēļ man atgādina Pink. Šķiet mūsu domas daudzās lietās sakrīt

Vāciete Anna - man par nopietnu, viena no retajām reizēm kad smaida :),blakus ūsu meistare Mo-eum. Attēlā redzams Korejas saldumu gatavošana - PEPERO


ŠU - ķīniete, kas ieradusies mācībās uz 2 mēnešiem. Viņas dzimšanas dienā baudījām īstas Ķīnas mērces ar rīsu nūdelēm.

Nedēļas paiet jaunos iespaidos, jaunas kultūras izzināšana. Uz ielām vairs neredzu tos krāsainos ļaudis. Arī demonstrācijas šķiet normāli. Pilsēta ir atvērta jaunām idejām.
Man vēl mēnesis līdz braukšu uz mīļo, labo lietu zemi Latviju : )
Sestdiena man vismīļākā diena nedēļā. Šī bija saulaina, silta. Pamodos vēlu, vakar bija mājas ballīte par godu Joanas māsām. Viņas ir atbraukušas uz paris dienām no Portugāles. Tik sīciņas, man līdz padusēm.





Jeremy atvēra vaļā visus divviru logus, un sākās sestdienas veļas tūre. Viss izžuva dienas laikā. Bet es savu rītu pavadīju laiski (pidžambiksēs), uzkāpusi uz franču balkoniņa, skatos uz ielā notiekošo, ēdu sierus un klausos plates no 90’ (pamazām man tā vinil kultūra sāk aizraut).
Laiks pārdomāt, kādēļ esmu šeit, uz kuru pusi mana domāšana mainīsies.
Šādi lieli piedzīvojumi var sagriezt tavas vērtības, mainīt uzskatus.

Franču tauta šķiet laimīgāka un dzīves garums, līdz ar to ir ilgāks. Visa noslēpums 2 stundas garš pusdienlaiks. Divas stundas dienas vidū pilsēta ir apstājusies, ielas ir tukšas – nedzirdu mašīnas, nav pat kājāmgājēju, veikali ciet. Aizej mājās, bez steigas paēd, pamalko ekspresso, noslēgumā sieri... un ej atpakaļ dienas gaitās. Un kas tur sarežģīts, pie visa var pierast.

Katra diena ir pilnīgāka. Par šejienes ritmu nevarētu teikt – Mājas darbs mājas.
Nav mums te tik traki jāsteidzas, kā Rīgā.

Riga Paris Design - Octobre 2010 | Reduplikation.net

Riga Paris Design - Octobre 2010 | Reduplikation.net