trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Erasmus virtuve














Erasmus reālajā dzīvē ir vairāk par ballītēm un nemācīšanos! Pašai ne jau par lielu pārsteigumu (runāju ar tiem kas jau ir bijuši) atklāju, ka šajā laikā daudz meitenes pirmo reizi, tā pa īstam stāv pie plīts.

Varētu izvaidot Erasmus recepšu grāmatu, ar visām meiteņu piefiksētajām – mammu receptēm (mammu, nav tieši, bet gan receptes, kas garšo, bet nezinām kā tās gatavo / taujātas mammām vai meklētas internetā). Lielisks atklājums! Ne reizi vien esmu dzirdējusi repliku, tu daudz gatavo... nē, es arī sāku Erasmusā, tā pa īstam. Atšķirība ir tajā vai jūties pārliecināts par to ko dari. DROŠĀS MEITENES IZSKATĀS KĀ PROFESIONĀLES!
P.S. Arī man viens virtuves eksperiments beidzās negaidīti slikti!






trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Zaļais Velo Voyage

vai viņa nav jauka :)

Svētdienas rīta sportiņš


bez trenniņa pievarēt šos kalnus, nav nemaz tik viegli!

a es braucu pīpēdama, mans jau 2 mēneši uz riteņa dien dienā!

svētdiena, 2010. gada 14. novembris

dzīve ziemā – Alpos - būs aizraujošāka




Ruri - Vieglākais cilvēks ko pazīstu, šodien uzzināju ka viņa sver 42kg, blakus Elise - vāciete, kas pirsinga dēļ man atgādina Pink. Šķiet mūsu domas daudzās lietās sakrīt

Vāciete Anna - man par nopietnu, viena no retajām reizēm kad smaida :),blakus ūsu meistare Mo-eum. Attēlā redzams Korejas saldumu gatavošana - PEPERO


ŠU - ķīniete, kas ieradusies mācībās uz 2 mēnešiem. Viņas dzimšanas dienā baudījām īstas Ķīnas mērces ar rīsu nūdelēm.

Nedēļas paiet jaunos iespaidos, jaunas kultūras izzināšana. Uz ielām vairs neredzu tos krāsainos ļaudis. Arī demonstrācijas šķiet normāli. Pilsēta ir atvērta jaunām idejām.
Man vēl mēnesis līdz braukšu uz mīļo, labo lietu zemi Latviju : )
Sestdiena man vismīļākā diena nedēļā. Šī bija saulaina, silta. Pamodos vēlu, vakar bija mājas ballīte par godu Joanas māsām. Viņas ir atbraukušas uz paris dienām no Portugāles. Tik sīciņas, man līdz padusēm.





Jeremy atvēra vaļā visus divviru logus, un sākās sestdienas veļas tūre. Viss izžuva dienas laikā. Bet es savu rītu pavadīju laiski (pidžambiksēs), uzkāpusi uz franču balkoniņa, skatos uz ielā notiekošo, ēdu sierus un klausos plates no 90’ (pamazām man tā vinil kultūra sāk aizraut).
Laiks pārdomāt, kādēļ esmu šeit, uz kuru pusi mana domāšana mainīsies.
Šādi lieli piedzīvojumi var sagriezt tavas vērtības, mainīt uzskatus.

Franču tauta šķiet laimīgāka un dzīves garums, līdz ar to ir ilgāks. Visa noslēpums 2 stundas garš pusdienlaiks. Divas stundas dienas vidū pilsēta ir apstājusies, ielas ir tukšas – nedzirdu mašīnas, nav pat kājāmgājēju, veikali ciet. Aizej mājās, bez steigas paēd, pamalko ekspresso, noslēgumā sieri... un ej atpakaļ dienas gaitās. Un kas tur sarežģīts, pie visa var pierast.

Katra diena ir pilnīgāka. Par šejienes ritmu nevarētu teikt – Mājas darbs mājas.
Nav mums te tik traki jāsteidzas, kā Rīgā.

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Odziņa no Gaiziņa sezonas noslēguma 2010

Šis bija visskaļākais grautiņš Gaiziņā.
Tā gaidu Gaiziņa sezonu, jācer, ka visi sarosīsies un šogad būs jauni snow-eri.
Evija būs ... parādīsies arī Arčijs ar Klāru!
Vienkārši ziņojiet, kad sezona sāksies!

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Redzēju Žilu

Biju Luvrā, redzēju vienu no sirsnīgākajiem darbiem no mākslas vēstures stundām Jean-Antuans Vatto – Žilu

Bet man taču pašai savs Žils!

svētdiena, 2010. gada 7. novembris

Par lieliem plāniem un to piepildīšanu, priekā!


(tā man rakstīja sen nedzirdēta, neredzēta draudzene – Emīlija Lielā) Mana peldbaseina māsa, mums abām patīk nirt!
Emīlija - Lāču meitene ar skrējsuni pie sāniem.

Vēl mani šad un tad apciemo Līna. Tik laba sajūta saņemt vēstuli no vietas, par kuru tu neko nezini, no drauga, kas atver tev jaunus plašumus. Pasaule ir maza, bet mēs vēl mazāki. Lai cik attīstīts būtu transports, uz to otro pasaules pusi nav nemaz tik viegli nokļūt. Man no nieka Eiropas ir jākaļ lielais plāns kā tikt mājās – Eiropā. Tuvu, bet komplicēti.
Tā tu sities, rādi kas esi – Latvietis, kā mēs domājam, kā izskatāmies. Man reiz jautāja vai visām meitenēm ir tik gari gaiši mati? Auguma ziņā mēs noteikti esam raženāki, jo tuvāk uz dienvidiem, jo visi ir mazāki.
Man sagādā gandarījums, tas, ka mums ir sava valoda, savs lats. Naudiņa ar dzīvniekiem ir visskaistākā! Kā teica Sebastians, man nepatīk tie ģīmji uz naudas zīmēm, jo nezini, kas tas par onkuli.