Pompidu centre - modernās mākslas muzejs
Iebraucu piektdien, daudz krāsainu, skaistu cilvēku. Parīzē ir daudz man līdzīgo – gaišmataino man tas patīk...
Ikdienas lielākā daļa paiet pētot parīziešus metro vagonos. Ideālākais metro ko esmu redzējusi, sistēma skaidra un saprotama pat pēc pirmās dienas. Parīze ir milzīga, tie paši Elizejas lauki, kas ir Parīzē, ir padsmit km. Kartē viss šķiet maziņš, bet dzīvē mērogs ir milzīgs, pārvietoties kājām ir neiespējami! Nevar saskaitīt pat vietas, kuras vēlētos redzēt, jo bērnībā nebija iespēja atbraukt uz šo kultūras metropoli. Spilgtā atmiņā palikusi, īkšķa skulptūra. Maniem klases biedriem (1995-2004) no Franču liceja, ir tāda bilde pie īkšķa, bet man tāda vēl nebija. Kad bijām sīki, pamatskolā tika rīkotas ekskursijas uz ’’ārzemēm’’, tas mainīja mūsu uztveri par lietām. Pašai esot Parīzē, sapratu, ja būtu te bijusi pirms 10 gadiem, iespējams, būtu cītīgāk uztvērusi franču kultūru. Katra diena skolā pagāja lasot tekstiņus par francisko, FR ģeogrāfiju. Bet man neinteresēja. Bērniem kā man (vizuālajiem), bija nepieciešams redzēt to dzīvē, lai mainītos attieksme.
Bet es nebēdāju, labi, ka saprašana nāk vēlāk nekā nekad!
Mana valodas prasme pamazām uzlabojās. Procesā – uzlabošanās – tiek ietverti viss visādi komiski gadījumi. Gribi pateikt normālu teikumu, bet viens nepareizi izrunāts vārds liek pasmieties. Maniem dzīvokļa čalīšiem esmu kā kuriozs viņu dzīvē! Pēc trešās kļūdīšanās reizes, es piefiksēju, ka mērce ir ’’SOS’’ nevis ’’SUS’’!
Mans rīts sākās St- Etiennā, 7:00 cēlos lai ietu uz tirdziņu. Iepirku sierus, kruasānus Parīzei. Latvieši ar brauc ar saviem labumiem uz Parīzi. Līdzi paņēmuši rupjmaizi, žāvētu gaļu (Francijā tā maksā no 8Ls – 20Ls kg).Arī es esmu sagatavojusies. Braucu 2 h ar ātrāko vilcienu pasaulē TGV. Tas sasniedzis pat 574,4 km/h, bet ikdienā tas brauc ar 320km/h. Kā teica mans rektors, pat pilna kafijas tase neizlīst!
Atpakaļceļā, gan te visādas izmaiņas. Mums te masu grautiņi Francijā. Varam tikai mācīties, kā jāprotestē pret valdības neapdomīgajiem lēmumiem. Vilcienu sistēma bloķēta, sabiedriskā transporta līnijas samazinātas uz pusi. Bet ja pats neprotestē tad to ļoti labi jūti uz savas ādas, kā deputāts kura kabinetā tiek mesti ķieģeļi. Normāls pūznis metro stacijās, nesaproti no kurienes tie cilvēki! Tāda tautas vienotība, pasniedzēji protestē, skolēniem nav mācības, ja vienīgi tie mācās protestēt pa savam!
Apgūsim labākās metodes kad atbraukšu!
Turpinu baudīt... visu ko šī vieta man spēj sniegt!
4 komentāri:
Bicīt, baudi cik vien lien iekšā! Vienmēr esmu apbrīnojusi franču grautiņus un protestus. Tikai mācīties no viņiem. Nu jau no savas pierdzes varu apgalvot, ka tāds kultūras līmenis kāds ir Eiropā (īpaši Francija, Spānija, Itālija u.c) nav nekur vairs uz šīs pasaules. Nekad Fancijā neesmu bijusi, bet braukšanu uz Franciju taupīšu kādam lielam notikumam, piemēram, medusmēnesim! hehe!
Bučas!
tad jau tev tas būs tāds medus! Mani Francijas kulinārija vienkārši gāž gar zemi nost!
Un pēc tam brauksim kopā, man te būs daudz draudziņu!
Gratiņi ta lieli, bet likumu tāpat pieņēma. Tas šķiet ir taktiski nepareizi par katru sīkumu dedzināt mašīnas. Neviens vairs neuztver nopietni ;)
Jā labāk mācīties kultūru. Tā bohemiskā attieksme pret dzīvi laikam arī dara laimīgu un lepnu.
Jā tas gan, Laimīga un savā ziņā ar mugurkaulu šī tauta. Dzīvojot šeit sāku domāt ka viņiem ir taisnība, bet pati uz šīm manifetācijām(pārlatviskotais frnču vārds - manifestation) noskatos no malas. viņi ar savu protestēšanu rada brīvdienas, satikšanās, iedzeršana uz ielām!
man vēl jāpierod! Pat nezināju ka likumu tāpat neizmainīja dēļ visas šī jezgas!
Ierakstīt komentāru